Eiropas Komisija šodien pieņēma Zaļo grāmatu „Virzība uz Eiropu, kas brīva no Ceļā uz Eiropu bez tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī”, lai uzsāktu plašu sabiedrisko apspriešanu par to, kā vislabāk veicināt vidi bez tabakas dūmiem Eiropas Savienībā. Zaļajā grāmatā pētīts ar pasīvo smēķēšanu saistītais slogs veselībai un ekonomikai, sabiedrības atbalsts smēķēšanas aizliegšanai un līdz šim veiktie pasākumi valstu un ES līmenī. Komisija vēlas uzzināt viedokļus par to, kādiem tieši būtu jābūt pasīvās smēķēšanas apkarošanas pasākumiem. Analizētas dažāda mēroga pasākumu priekšrocības un trūkumi, piemēram, smēķēšanas pilnīga aizliegšana visās slēgtās publiskās vietās un dažādi izņēmumi (piemēram, attiecībā uz restorāniem un bāriem). Komisija uzskata, ka visplašākā stratēģija dotu vislielāko ieguvumu sabiedrības veselībai. Tāpat Komisija arī vēlas uzzināt viedokļus par to, kāds stratēģiskais risinājums būtu vispiemērotākais, lai panāktu vidi bez tabakas dūmiem: pašreizējās situācijas saglabāšana, brīvprātīgi pasākumi, koordinācija un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm, Komisijas vai Padomes ieteikums vai saistoši ES tiesību akti. Pārējās ES iestādes, dalībvalstis un sabiedrība aicināta savus komentārus par Zaļo grāmatu līdz 2007. gada 1. maijam. Tad Komisija pirms turpmāku pasākumu veikšanas izanalizēs saņemtās atbildes un izstrādās ziņojumu par galvenajiem apspriešanas secinājumiem.
Veselības jautājumu komisārs Markoss Kiprianu sacīja: „Pasīvā smēķēšana katru gadu Eiropas Savienībā nogalina vairāk nekā 79 000 pieaugušo. Pieredze tajās Eiropas valstīs, kur pastāv visaptverošas stratēģijas cīņai pret tabakas dūmiem, ir tāda, ka tās patiešām darbojas, ir rezultatīvas un bauda sabiedrības atbalstu. Eirobarometra pētījums liecina, ka vairāk nekā 80 % ES iedzīvotāju atbalsta smēķēšanas aizliegšanu darba vietās un telpās sabiedriskās vietās. Jānoskaidro, kā mēs varam turpināt tendenci pretim videi bez tabakas dūmiem dalībvalstīs un cik daudz tajā būtu jāiesaistās Eiropas Savienībai.”
Pasīvā smēķēšana joprojām ir biežs nāves un slimību cēlonis ES, ko iespējams novērst. Hroniska pasīvā smēķēšana par 20-30 % palielina iespējamību nesmēķētājiem saslimt ar plaušu vēzi un par 25-30 % – iespējamību saslimt ar kādu sirds slimību.
Stratēģiskie risinājumi
Zaļajā grāmatā apspriešanai iesniegti šādi pieci risinājumi.
• Neveikt izmaiņas pašreizējā situācijā. Lai gan iespējams, ka pašreizējā tendence pretim videi bez tabakas dūmiem dalībvalstīs turpināsies, tomēr sasniegtais būtu nevienmērīgs un šis būtu iespējams visneefektīvākais risinājums.
• Brīvprātīgi pasākumi. Lai gan pašregulācija Eiropas līmenī varētu būt ātrāka un elastīgāka, dalībvalstu pieredze liecina, ka brīvprātīgi pasākumi šajā jomā nav bijuši efektīvi.
• Atklātā koordinācijas metode. Vēl viena iespēja ir censties panākt pret smēķēšanu vērsto valstu tiesību aktu konverģenci ar pamatnostādnēm, mērķiem un paraugprakses apmaiņu, tomēr tās efektivitāte būtu atkarīga no valstu spiediena vienai uz otru.
• Komisijas vai Padomes ieteikums. Šāds ieteikums nebūtu saistošs, tomēr iekļautu jautājumu politiskajā dienaskārtībā. Tā efektivitāte būtu atkarīga no pārraudzības prasībām, un dažas dalībvalstis varētu izvēlēties nedarīt neko.
• Saistoši tiesību akti. To varētu īstenot dažādos veidos, un tas nodrošinātu salīdzināmu, pārredzamu un ieviešamu aizsardzības līmeni pret tabakas dūmiem vidē visā Eiropas Savienībā. Tomēr iespējams, ka šis ceļš varētu būt salīdzinoši ilgs un tā galarezultātu ir grūti prognozēt.
Attiecībā uz darbības apjomu Komisijas Zaļajā grāmatā secināts, ka visaptveroša stratēģija pret tabakas dūmiem dotu vislielāko ieguvumu sabiedrībai, un pasaules pieredze liecina, ka šāds risinājums ir dzīvotspējīgs un ieviešams. Komisija uzskata, ka vēlamais ES iesaistes līmenis, veicinot tiesību aktus pret smēķēšanu, ir atklāts jautājums, un tas saistīts arī ar notikumu attīstību dalībvalstīs.
Situācija dalībvalstīs
Visās dalībvalstīs ir kaut kādi noteikumi, kas ierobežo pasīvo smēķēšanu un tās kaitīgo ietekmi uz veselību. Šo noteikumu darbības joma un raksturs atšķiras.
Smēķēšanas aizliegums visās slēgtās publiskās telpās un darbavietās, ieskaitot bārus un restorānus, ir spēkā Īrijā un Skotijā, bet pārējās Apvienotās Karalistes daļās to plāno ieviest šovasar. Zviedrijā, Itālijā un Maltā ir tiesību akti, kas ļauj saglabāt īpašas noslēgtas smēķēšanas telpas ar atsevišķu ventilācijas sistēmu, Francija līdzīgus pasākumus ieviesīs nākamgad, bet Igaunija un Somija – 2007. gada jūnijā. Beļģijā, Lietuvā, Spānijā, Kiprā, Slovēnijā un Nīderlandē paredzēti dažādi izņēmumi izklaides nozarē. Lielākā daļa dalībvalstu aizliedz vai ierobežo smēķēšanu galvenajās sabiedriskajās vietās, piemēram, slimnīcās, skolās un valsts pārvaldes iestādēs, teātros, kino un sabiedriskajā transportā.
ES līmenī jautājums par vidi bez tabakas dūmiem risināts rezolūcijās un ieteikumos, kas nav juridiski saistoši. Virkne arodveselības un drošības direktīvu arī aptver dažus jautājumus, kas saistīti ar pakļaušanu tabakas dūmu iedarbībai darbavietā.
Papildinformācija
Visu Zaļo grāmatu var skatīt internetā :
http://ec.europa.eu/health/.../keydo_tobacco_en.htm
Eirobarometra aptauju par tabaku var skatīt internetā:
http://ec.europa.eu/health/.../ebs_239_en.pdf
Source:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do... |
