Parasti dūmi sastāv no gāzu maisījuma, ūdens tvaikiem un mikroskopiskām daļiņām, kas rodas degot pamatsastāvdaļām vai tās karsējot ļoti augstās temperatūrās. Tabakas dūmu sastāvs ir komplicēts, jo tas ir atkarīgs no tabakas veida (Virdžīnijas vai melnā), piedevām un lietošanas veida. Cigarešu dūmos ir identificētas vairāk kā 4 000 vielas. Ir konstatēts, ka gāzes fāze sastāv no 10 līdz 15% oglekļa dioksīda, 3 līdz 6% oglekļa monoksīda, 0,1 līdz 0,2% zilskābes un gaistošiem organiskiem savienojumiem (1 līdz 3%), piemēram, aldehīdiem, ketoniem un ogļūdeņražiem. To cietajā fāzē ir konstatētas ļaundabīgos audzējus un kairinājumu izraisošas vielas, metāli, brīvie radikāļi un nikotīns.
Cigarešu dūmi satur daudzas indīgas vielas (darvu, nikotīnu, amonjaku, oglekļa monoksīdu, benzolu, akroleīnu…), kas iedarbojas ne vien uz smēķētāju, bet arī uz tiem, kuri atrodas smēķētāja tuvumā. Gan aktīvā, gan pasīvā atkarība no tabakas izraisa plaušu, mutes dobuma, balsenes, rīkles, nieru, dzemdes kakla un zarnu ļaundabīgos audzējus, kā arī sirdslēkmes, asinsrites traucējumus, insultus un galvas smadzeņu asinsvadu patoloģijas, miokarda infarktu, plaušu slimības, hronisku bronhītu, smaganu slimības un mutes veselības problēmas.
Eiropas HELP programma par cīņu pret tabaku nodrošinās Jūs ar apjomīgu informācijas daudzumu un atbalstīs Jūsu atteikšanos no smēķēšanas
|
